Vecais mērkaķis

Mairita
Vecais mērkaķis
Lata romāns - Vecais mērkaķis! Jaunības mīlestību viņam savajadzējies, iedomājies! Zināms, nedrīkst par tēti tā domāt, bet kā viņš uzvedas! Pats lielais brūtgāns varbūt drīz būs kopjams. Varēja savos gados būt prātīgāks! - klaigāja Dina. - Vai tiešām tētim nav tiesību būt laimīgam arī pēc mammas nāves? Varbūt viņam vienkārši vajag kādu blakus aukstajos un tumšajos vakaros, kad dvēsele sastingst kā ledus klucis, - Meldra gribēja būt taisnīga. - Bet ne jau to sievišķi! Tikai ne to…
Arnolda prāvā māja pēc sievas nāves kļuvusi tukša un nemīlīga. Dārzā gan vēl kāda puķe spītīgi izslien galvu starp nezālēm, tomēr visur jūtams sievietes roku trūkums. Bērni arī izauguši un aizklīduši kur kurais, dēls pat līdz Īrijai ticis. Ta viņi abi ar pinkaino Pirātu saimnieko Saliņās. Bet nu Arnolds ir nobriedis vest mājās saimnieci. Taču - ko teiks bērni?
LATA ROMĀNS 6 (96) Abonēšanas indekss 2150
© M. Rikmane, ilustrācijas © AS "Lauku Avīze", 2007
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis